Pirms nepilnām divām nedēļām es saņēmu zvanu no LU Biznesa inkubatora vadītāja, kurš piedāvāja man pārstāvēt inkubatoru Cēsīs, LU un LETA rīkotajā konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.“, uzstājoties un iedvesmojot vietējos jauniešus. Ne mirkli nedomājot, es piekritu. Neilgi pēc sarunas beigām prātā iešāvās arī potenciālā tēma – “Vai diploms ir panākumu garants”. Lasīt tālāk
Teju 200`000 soļu garš piedzīvojums – no Kolkas līdz Dubultiem, no sajūsmas, līdz sāpēm un bezspēkam. Skaista ainava, mūzika, neatlaidība un vienots mērķis. Tā es dažos vārdos raksturotu pēdējās trīs dienās pieredzēto, bet ja vēlies uzzināt ko vairāk – neaizklīsti! Šajā rakstā dalīšos gan iespaidos, gan ieteikumos, kas būs adresēti nākamo Lasīt tālāk
Pirms ne tik ilga laika perioda man bija tas gods viesoties Itālijā. Šī bija kāda trešā vai ceturtā reize, kad manas kājas mina šo zemi, taču šoreiz tas bija krasi atšķirīgā formātā. Parasti tie ir kalni, snovbords, slēpņošana un kripatiņa alpīnisma, taču šoreiz man līdz bija ričuks, un sniega vietā bija palmas un kaktusi. Divu nedēļu piedzīvojums un šeit neliels stāsts Lasīt tālāk
Atceros, it kā tas būtu noticis vēl vakar – saņēmu uzaicinājumu uzspēlēt lāzertagu. Tas notika sešpadsmitā gada četrpadsmitajā augustā. Plānotā spēles norises vieta – Rīga, Arkādijas parks. Saģērbos kārtīgās kamoflāžas drēbēs, jo kas gan būtu lāzertags bez maskēšanās, un devos uz norunāto tikšanās vietu. Neilgi pirms ierašanās saņēmu zvanu, ka plāni ir nedaudz mainījušies, un spēle norisināsies Mārupē. Pēc minūtēm piecpadsmit piebrauca Toms, iekāpu mašīnā un varējām doties turp. Nebija ne jausmas, kas mani tur sagaidīs, bet solījās būt forši!
Lasīt tālāk
Šis gan nebija mans pirmais ceļojums uz šo Vācijas metropoli. Tieši pirms gada biju tur viesojies Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. Nu, ne gluži Berlīnē – Rostokā. Berlīni satiku ierodoties un aizdodoties (dodoties prom). Patiešām plaša un neizsmeļama pilsēta, kas kaut kādā mērā atgādina Rīgu, taču savā būtībā ir daudz pamatīgāka. Bet labi – ne par to.. Lasīt tālāk
Pēdējos deviņpadsmit savas dzīves gadus esmu pavadījis kastē, ko dēvējam par izglītības sistēmu. Pēc mazāk kā divām nedēļām man būs izlaidums, kuru neplānoju apmeklēt. Neredzu iemeslu kaut ko svinēt – esmu patiesi gandarīts, ka tas viss beidzot ir aiz muguras. Pa šiem gadiem esmu apguvis tikai vienu lietu – ja būsi piezemēts, spēsi uz brīdi iekalt milzīgu informācijas daudzumu un cieši pieturēsies pie dotās sistēmas – Tevi apbalvos un slavēs. Ja būsi nepiekāpīgs savos uzskatos un pārliecībā, ja mēģināsi kaut ko darīt citādi, nekā vajag, ja mēģināsi domāt nevietā – Tevi sodīs. Tevi mēģinās pielāgot pārējiem.
Lasīt tālāk
Pabiju Rostokas ostā un pirmo reizi klātienē redzēju uzslietas bēgļu izmitināšanai paredzētās teltis. Apkārt ganījās arī globālu slavu iemantojušie telšu iemītnieki. Kamēr pie mums divas trešdaļas sabiedrības dedzīgi protestē pret dažu simtu izmitināšanu, tikmēr Vācija reāli velk kaklā cilpu, gatavojoties uzņemt dažus miljonus. Un ja kaut kas būtiski netiks mainīts Lasīt tālāk
Situācija veikalā- klients krievu valodā man uzdod jautājumu par velo lietām. Es, protams, pārprasu latviski, jo patiešām krieviski tikpat kā nemaz nesaprotu. Viņš turpina uzdot jautājumus krieviski, un tad pēkšņi viņam zvana telefons, laikam priekšnieks, džeks runā par darba lietām skaidrā latviešu valodā. Kad zvans beidzās, trešo reizi latviešu valodā jautāju Lasīt tālāk
Diezgan interesanti bija pavērot, kā Muzeju nakts plūstoši pārauga pavisam parastā sestdienas naktī, kurā iereibušu jauniešu bari migrēja no bāra uz bāru. Kultūra nemanot izgaroja.. Kaut kā jūtos svešs starp to visu. Un tāpēc es nolēmu iepazīt šo vidi mazliet tuvāk- es pirmo reizi dzīvē aizgāju uz klubu. Tautā šo vietu dēvē par Koijotiem. Lasīt tālāk
