Tā vien klausoties citos šķiet, ka dzīve nav lielāka par istabu, kurā viss ir savās vietās, viss ir atrodams un saprotams. Protams, katrs savu dzīvi dzīvo kā vēlās, tikai der atcerēties aizmirsto – dzīve mums tikai viena. Tas nozīmē, ka dzīves beigās būs tikai melna tumsa un nekas cits. Vai tiešām dzīvi ir jāpavada bailēs no nāves, ja nāve tāpat ir neizbēgama?
Tieši baiļu dēļ cilvēks pieespiež sevi aizmirst to, ka nedzīvos mūžīgi.
Man ļoti žēl ir tos cilvēkus, kuri tā arī nav sekojuši saviem mērķiem un nav līdz galam izgaršojuši dzīvi. Vēl trakāk ir ar tiem, kuri no tā nāvīgi baidās. Tas, protams, ir mans subjektīvais spriedums. Un nesaku, ka tagad visiem ir jāizlec no 5 stāva ar galvu pa priekšu. Nedzīvot pelēku, garlaicīgu un bezjēdzīgu dzīvi nozīmē atklāt jaunus apvāršņus un gūt jaunus iespaidus. Ir miljoniem nodarbes, kuras var izmēģināt. Dzīve tik daudz piedāvā, bet mēs tik maz ņemam pretī. Atnāk auksts laiks un visi tup mājās pie TV.
Ļaujieties dzīvei, izaicinājumiem! Izbaudiet to līdz galam un vēl vairāk! Riskējiet, un sasniedziet savus mērķus un sapņus!
Dzīves beigās otras iespējas nebūs..
