Liela daļa jauniešu noteikti domā, ka dzīvē nav nekā garlaicīgāka un nepatīkamāka, kā obligātā literatūra skolā. Nereti nepatika iesūcas tik dziļi apziņā, ka cilvēks reti kad vairs paņem rokās grāmatu. Protams, ir saujiņa cilvēku, kas ar prieku lasa mūsu kultūras šedevrus, analizē darbus, uztver zemtekstus, salīdzina laikus. Un kuri no šiem abiem ir labāki?
Es neesmu ne vienu, ne otru pusē, jo lai arī pats ik pa laikam lasu, skolas periodā bēgu no grāmatas kā žīds no krusta. Nevar noliegt vairāku ģeniālu latviešu rakstnieku darbus, taču lielāku uzsvaru būtu jāliek uz izvēles grāmatu lasīšanu un rakstveida analizēšanu. Vai ilustratīvu, vai jeb kāda cita veida. Galvenais jau ir jauniešos radīt interesi par šo milzīgo zināšanu resursu pārbagāto aku, kas sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Šīs nepatikas dēļ daudzi grāmatas asociē tikai un vienīgi ar daiļliteratūru, aizmirstot / nemaz neapzinoties, ka par katras dzīves sfēru grāmatās ir atrodams kas vērtīgs un noderīgs. Studēju universitātē, bet, šķiet, ka esmu viens no ļoti retajiem, kas starpbrīžus pavada lasot. Un es domāju ar mācībām nesaistītas grāmatas. Es domāju ar akadēmisko mācību kopumu nesaistītas grāmatas.
No vienas puses es gribu mudināt jauniešus lasīt, pilnveidoties, gūt sasniegumus, izmantojot uzkrāto pieredzi (gan teorētisko, gan praktisko). No otras puses atgādināt grāmatu tārpiem, kas dzīvē eksistē vēl arī citas interesantas nodarbes. Galējības nerullē!
Arī I. Ziedonis nožēlo, ka jaunības gadus pavadījis tik daudz lasot.
No vienas puses mums bija ģeniāls rakstnieks, kas spēja iedvesmot tūkstošiem cilvēkus. No otras puses – viņš vēlējās, kaut nebūtu tik daudz lasījis, bet laiku pavadījis kā jaunietim pienākas – atpūšoties ar meitenēm. Varbūt ir vērts iegūglēt un sameklēt, kur atrodas tuvākā bibliotēka? Kāpēc gan neaiziet, neuztaisīt to bezmaksas kartiņu un nepalūkot ko šie piedāvā? Šī darbība, kas neaizņem vairāk par divdesmit minūtēm kopā var kardināli izmainīt jūsu dzīvi pozitīvā virzienā.Vai arī varat turpināt domāt, ka visu zināt un no kaut kā jauna jēgas nav nekādas. Nez kur tā nonāksiet?
“Agrāk man likās, ka zinu ļoti daudz. Tad es sāku lasīt un interesēties par lietām, un apjautu, ka nezinu gandrīz neko. Bet tas ir labi, jo varēšu izmantot savu laiku pašizaugsmei un arī panākumi dzīvē neizpaliks. Liktenis atalgo nevis centīgākos, bet centīgos un atjautīgos. Nav jēgas no kvantuma informācijas. Jēga ir kaut vai no saujas, ja to proti attiecīgi izmantot. -epitets”
