Skip to main content

A Tu pa krieviski proti strādāt?

Publicēja 2022. gada 15. jūnijsPolitika

Pirms pāris dienām tika aktualizēts svešvalodu jautājums un es sajutu sevī dziļu kārdinājumu izpaust viedokli, noslaukot putekļus un publicējot jaunu rakstu šajā blogā. Konkrētā problēma varbūt jau ilgāku laiku nav aktuāla manā dzīvē, bet vienalga gribētu padalīties savās pārdomās – būt vai nebūt krievu valodai darba sludinājumos?

Sākšu ar jautājuma aktualizēšanas kontekstu:

Likumdošana un skaudrā realitāte

Jau ilgāku laiku atpakaļ mūsu 100 gudrās galvas vienojās par to, ka nepamatoti krievu valodu potenciālajiem darba tīkotajiem nedrīkstēs pieprasīt. Proti, ja vien vakance savā dziļākajā būtībā neietver darbu ar Krievijas tūristiem, tulkošanas darbiem no krievu valodas un tamlīdzīgi – pietiks ar valsts valodas prasmēm.

Diemžēl, praksē ar šīs normas ievērošanu tik gludi nesokas…

Šķiet, tas bija 2014. gadā (pēc augstāk minētās normas ieviešanas), kad man bija tas gods tikties ar nupat ievēlēto Saeimas deputātu Edvīnu Šnori, kurš pārstāv Nacionālo apvienību un vairākkārt ir izteicies, ka nepamatota krievu valodas pieprasīšana Latvijas darba tirgū nav pieļaujama. Mūsu tikšanās konteksts bija darba intervija, jo vēlējos kļūt par viņa kā Saeimas deputāta palīgu.

Ironiskā kārtā man tika vaicāts par krievu valodas zināšanām, un, kad atteicu, ka tās man ir vājā līmenī, sekoja sarūgtinājuma pilns skatiens no Edvīna puses.

Viņa palīgam būšot nepieciešams aktīvi lasīt laikrakstus krievu valodā un atzīmēt būtiskāko, lai Edvīns varētu ātri iepazīties ar ikdienas situāciju otras nometnes pusē. Es, protams, nevaru teikt, ka tas bija vienīgais iemesls, kādēļ netiku pie šī darba (man nebija arī autovadītāja apliecības un zināšanas par to, kurā datumā Latvija tika okupēta no PSRS puses). Kopumā baigi nenožēloju, jo pēcāk bija iespēja doties biznesa virzienā.

Īsāk sakot, pat likuma pieņēmējiem ir grūti ar šīs normas iedzīvināšanu, nemaz nerunājot par tautu – parasto. Tik daudz uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju ikdienā komunicē krieviski. Es tīri cilvēcīgi saprotu, kādēļ viņi šo normu ietver sludinājumā. Galu galā, kaut kādu formālu pamatojumu taču allaž var atrast. Kā piemēru varam minēt Laimas šokolādes muzeju, kurus, iespējams, Krievijas tūristi burtiski gāž apkārt.

Mana pieredze

Savā dzīvē algotu darbu es neesmu strādājis daudz. Kopumā, iespējams, mazāk par gadu. Tomēr šajā laikā, pašsaprotami, man vairākkārt ir bijusi tā iespēja komunicēt ar krieviski runājošiem klientiem, kolēģiem un priekšniecību.

Būtiski atzīmēt, ka man krievu valodas zināšanas ir augstajā A1 līmenī (zemāka par šo patiesībā nav).

Esmu strādājis par pārdošanas konsultantu Baltcom, staigājot pa dzīvokļiem un piedāvājot TV+Internetu. Uz savas ādas pārliecinājos, ka 55,8% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski. Mēnesi esmu nostrādājis arī Maksimā, kur lielākā daļa darbinieku latviski nesaprot un esam spiesti komunicēt ar žestiem. Studiju gados vairākus mēnešus esmu strādājis arī mēbeļu veikalā par krāvēju. Arī tur lielākā daļa kolēģu bija krieviski runājoši. Vienu vasaru pastrādāju Čili picā, tuvu Vecrīgai, un padaudz sanāca komunicēt ar tūristiem, tostarp, no Krievijas. Visbeidzot, dažus mēnešus nostrādāju tūrisma preču veikalā “Gandrs”. Tur kolēģi bija ļoti latviski un tādi bija arī vairums klientu. Bet…

Taisnību sakot, bija viens tāds gadījums, kad ar krieviski runājošu klientu nonākam strupceļā un nespējam komunicēt. Bet pat toreiz tas bija otras puses spītības jautājums, nevis objektīvs šķērslis:

Atceros, ka reiz šādi ietvītoju

Šobrīd mans skatījums ir šāds – neesmu rusofobs. Cenšos, neatkarīgi no tautības, pret cilvēkiem izturēties ar cieņu. Ja valodu nepārvaldu, to arī cieņpilnā veidā daru zināmu. Apmēram, 94% gadījumu otrs cilvēks pāriet uz latviešu valodu. Atlikušajos 5,95% gadījumu cilvēks lēni un vienkāršoti runā krieviski, es – latviski. Un mēs saprotamies. Atlikušie 0,05% ir tie, kuri par spīti visam paliek pie tā, ka latviski nesaprot un pārvalda tikai krievu valodu.

Vai Latvijas darba tirgū krievu valoda ir nepieciešama?

Domāju, ka nav. Tās pārvaldīšana var dažas situācijas padarīt ērtākas abām pusēm, bet tās nezināšana vai zināšana vājā līmenī nerada šķēršļus kumunikācijai. Man ir gadījumi, kad cilvēks ar pirkstu parāda ēdienkartē, ko vēlas. Man ir gadījumi, kad mēs abi pārslēdzamies uz angļu valodu. Ir tik dažādi risinājumi šīm situācijām, ka tik tiešām domāju – nevajag to iekļaut kā obligātu prasību. Nevis kaut kādas spītības dēļ, bet vienkārši – šīs valodas nezināšana nerada reālu un nepārvaramu problēmu teju nevienā nozarē.

Jauniešiem nevajadzētu kautrēties no vakancēm, kur it kā to krievu valodu prasa. Vajag pieteikties, normāli aiziet un izrunāt šo jautājumu. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem un vēlme strādāt, tad vairumā gadījumu tāpat paņems. Procesā varēs gan šo svešvalodu pamācīties, gan arī citiem palīdzēt stiprināt valsts valodu. Un beigās visi būs ieguvēji.

2 Komentāri

Un ko Tu domā par šo rakstu?