Pirms pāris dienām tika aktualizēts svešvalodu jautājums un es sajutu sevī dziļu kārdinājumu izpaust viedokli, noslaukot putekļus un publicējot jaunu rakstu šajā blogā. Konkrētā problēma varbūt jau ilgāku laiku nav aktuāla manā dzīvē, bet vienalga gribētu padalīties savās pārdomās – būt vai nebūt krievu valodai darba sludinājumos?
Lasīt tālāk
Pēdējā laikā vairākkārt esmu aizdomājies par jautājumiem, kas plašākā sabiedrībā varētu nelikties populāri. Primāri jau tādēļ, ka potenciālās atbildes varētu mainīt ierasto lietu kārtību. Daži no tiem – kā būtu, ja valsts pārtrauktu līdzfinansēt augstāko izglītību? Kā būtu, ja vairs nebūtu nedz budžeta vietas, nedz valsts garantēto studiju kredītu?
Lasīt tālāk
Pirms nepilnām divām nedēļām es saņēmu zvanu no LU Biznesa inkubatora vadītāja, kurš piedāvāja man pārstāvēt inkubatoru Cēsīs, LU un LETA rīkotajā konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.“, uzstājoties un iedvesmojot vietējos jauniešus. Ne mirkli nedomājot, es piekritu. Neilgi pēc sarunas beigām prātā iešāvās arī potenciālā tēma – “Vai diploms ir panākumu garants”. Lasīt tālāk
Teju 200`000 soļu garš piedzīvojums – no Kolkas līdz Dubultiem, no sajūsmas, līdz sāpēm un bezspēkam. Skaista ainava, mūzika, neatlaidība un vienots mērķis. Tā es dažos vārdos raksturotu pēdējās trīs dienās pieredzēto, bet ja vēlies uzzināt ko vairāk – neaizklīsti! Šajā rakstā dalīšos gan iespaidos, gan ieteikumos, kas būs adresēti nākamo Lasīt tālāk
Pirms ne tik ilga laika perioda man bija tas gods viesoties Itālijā. Šī bija kāda trešā vai ceturtā reize, kad manas kājas mina šo zemi, taču šoreiz tas bija krasi atšķirīgā formātā. Parasti tie ir kalni, snovbords, slēpņošana un kripatiņa alpīnisma, taču šoreiz man līdz bija ričuks, un sniega vietā bija palmas un kaktusi. Divu nedēļu piedzīvojums un šeit neliels stāsts Lasīt tālāk
Atceros, it kā tas būtu noticis vēl vakar – saņēmu uzaicinājumu uzspēlēt lāzertagu. Tas notika sešpadsmitā gada četrpadsmitajā augustā. Plānotā spēles norises vieta – Rīga, Arkādijas parks. Saģērbos kārtīgās kamoflāžas drēbēs, jo kas gan būtu lāzertags bez maskēšanās, un devos uz norunāto tikšanās vietu. Neilgi pirms ierašanās saņēmu zvanu, ka plāni ir nedaudz mainījušies, un spēle norisināsies Mārupē. Pēc minūtēm piecpadsmit piebrauca Toms, iekāpu mašīnā un varējām doties turp. Nebija ne jausmas, kas mani tur sagaidīs, bet solījās būt forši!
Lasīt tālāk
Ar lieliem soļiem esam iebriduši jaunā gadā, kas mūs sirsnīgi sveic ar sniegputeni un kupenām, un zinu, ka ir cilvēki, kas par to nebūt nav sajūsmā, taču aizvadītajā gadā, šķiet, vēl neviens nav palicis. Daudzi šo maģisko gadu mijas laiku izmanto, lai ieviestu savā dzīvē pārmaiņas – uzstāda Jaunā gada apņemšanās, kas tomēr drīz vien pagaist. Bet kāpēc tā Lasīt tālāk
Dzīve netverami rit uz priekšu, un vienīgais, kas mums patiesi pieder, ir šis mirklis. Šķiet, tas bija Aristotelis, kas teica, ka pats svarīgākais cilvēka dzīvē ir laime, ar to domājot labklājības sajūtu. Tās pamatā esot cilvēka individuālās vērtības un izvēlētie ceļi, kam jābūt saskaņā ar šīm vērtībām. Laime kā cilvēka dzīves virsmērķis un galvenais pastāvēšanas iemesls. Lasīt tālāk
Šis gan nebija mans pirmais ceļojums uz šo Vācijas metropoli. Tieši pirms gada biju tur viesojies Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. Nu, ne gluži Berlīnē – Rostokā. Berlīni satiku ierodoties un aizdodoties (dodoties prom). Patiešām plaša un neizsmeļama pilsēta, kas kaut kādā mērā atgādina Rīgu, taču savā būtībā ir daudz pamatīgāka. Bet labi – ne par to.. Lasīt tālāk
