Pirms nepilnām divām nedēļām es saņēmu zvanu no LU Biznesa inkubatora vadītāja, kurš piedāvāja man pārstāvēt inkubatoru Cēsīs, LU un LETA rīkotajā konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.“, uzstājoties un iedvesmojot vietējos jauniešus. Ne mirkli nedomājot, es piekritu. Neilgi pēc sarunas beigām prātā iešāvās arī potenciālā tēma – “Vai diploms ir panākumu garants”.

Teju 200`000 soļu garš piedzīvojums – no Kolkas līdz Dubultiem, no sajūsmas, līdz sāpēm un bezspēkam. Skaista ainava, mūzika, neatlaidība un vienots mērķis. Tā es dažos vārdos raksturotu pēdējās trīs dienās pieredzēto, bet ja vēlies uzzināt ko vairāk – neaizklīsti! Šajā rakstā dalīšos gan iespaidos, gan ieteikumos, kas būs adresēti nākamo

Pirms ne tik ilga laika perioda man bija tas gods viesoties Itālijā. Šī bija kāda trešā vai ceturtā reize, kad manas kājas mina šo zemi, taču šoreiz tas bija krasi atšķirīgā formātā. Parasti tie ir kalni, snovbords, slēpņošana un kripatiņa alpīnisma, taču šoreiz man līdz bija ričuks, un sniega vietā bija palmas un kaktusi. Divu nedēļu piedzīvojums un šeit neliels…

Atceros, it kā tas būtu noticis vēl vakar – saņēmu uzaicinājumu uzspēlēt lāzertagu. Tas notika sešpadsmitā gada četrpadsmitajā augustā. Plānotā spēles norises vieta – Rīga, Arkādijas parks. Saģērbos kārtīgās kamoflāžas drēbēs, jo kas gan būtu lāzertags bez maskēšanās, un devos uz norunāto tikšanās vietu. Neilgi pirms ierašanās saņēmu zvanu