Pēdējā laikā vairākkārt esmu aizdomājies par jautājumiem, kas plašākā sabiedrībā varētu nelikties populāri. Primāri jau tādēļ, ka potenciālās atbildes varētu mainīt ierasto lietu kārtību. Daži no tiem – kā būtu, ja valsts pārtrauktu līdzfinansēt augstāko izglītību? Kā būtu, ja vairs nebūtu nedz budžeta vietas, nedz valsts garantēto studiju kredītu?

Pēdējā laikā esmu dzirdējis ļoti dažādus viedokļus par to, vai jaunais Koronavīruss (Covid-19) ir, vai nav bīstamāks par mums visiem tik labi pazīstamo gripu. Kāds saka, ka abi ir vienlīdz slikti, vēl kāds saka, ka pašmāju gripa ir krietni bīstamāka. Bet kā ir patiesībā?

Pirms nepilnām divām nedēļām es saņēmu zvanu no LU Biznesa inkubatora vadītāja, kurš piedāvāja man pārstāvēt inkubatoru Cēsīs, LU un LETA rīkotajā konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.“, uzstājoties un iedvesmojot vietējos jauniešus. Ne mirkli nedomājot, es piekritu. Neilgi pēc sarunas beigām prātā iešāvās arī potenciālā tēma – “Vai diploms ir panākumu garants”.

Teju 200`000 soļu garš piedzīvojums – no Kolkas līdz Dubultiem, no sajūsmas, līdz sāpēm un bezspēkam. Skaista ainava, mūzika, neatlaidība un vienots mērķis. Tā es dažos vārdos raksturotu pēdējās trīs dienās pieredzēto, bet ja vēlies uzzināt ko vairāk – neaizklīsti! Šajā rakstā dalīšos gan iespaidos, gan ieteikumos, kas būs adresēti nākamo