Pirms pāris dienām tika aktualizēts svešvalodu jautājums un es sajutu sevī dziļu kārdinājumu izpaust viedokli, noslaukot putekļus un publicējot jaunu rakstu šajā blogā. Konkrētā problēma varbūt jau ilgāku laiku nav aktuāla manā dzīvē, bet vienalga gribētu padalīties savās pārdomās – būt vai nebūt krievu valodai darba sludinājumos?

Pēdējā laikā vairākkārt esmu aizdomājies par jautājumiem, kas plašākā sabiedrībā varētu nelikties populāri. Primāri jau tādēļ, ka potenciālās atbildes varētu mainīt ierasto lietu kārtību. Daži no tiem – kā būtu, ja valsts pārtrauktu līdzfinansēt augstāko izglītību? Kā būtu, ja vairs nebūtu nedz budžeta vietas, nedz valsts garantēto studiju kredītu?

Pirms nepilnām divām nedēļām es saņēmu zvanu no LU Biznesa inkubatora vadītāja, kurš piedāvāja man pārstāvēt inkubatoru Cēsīs, LU un LETA rīkotajā konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.“, uzstājoties un iedvesmojot vietējos jauniešus. Ne mirkli nedomājot, es piekritu. Neilgi pēc sarunas beigām prātā iešāvās arī potenciālā tēma – “Vai diploms ir panākumu garants”.

Teju 200`000 soļu garš piedzīvojums – no Kolkas līdz Dubultiem, no sajūsmas, līdz sāpēm un bezspēkam. Skaista ainava, mūzika, neatlaidība un vienots mērķis. Tā es dažos vārdos raksturotu pēdējās trīs dienās pieredzēto, bet ja vēlies uzzināt ko vairāk – neaizklīsti! Šajā rakstā dalīšos gan iespaidos, gan ieteikumos, kas būs adresēti nākamo