Skip to main content

Kas ir epitets?

Epitets ir vārds (vai frāze), ar kā palīdzību tēlainā un izteiksmīgā veidā var raksturot kādu priekšmetu, dzīvu būtni vai dabas parādību.

Tas ir mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kā uzdevums raksturojamo vārdu ir padarīt spilgtāku, pamatīgāku, emocionāli iespaidīgāku. Epitets var tikt attiecināts uz kādu no raksturojamā vārda īpašībām, sastāvdaļām vai vienkārši izcelt šī vārda nozīmīgumu.

Daži epitetu piemēri:

  • Literārie epiteti – Homēra “Odisejā” galvenais varonis bieži tiek dēvēts par “daudzu viltību vīru”, uzsverot viņa viltību un izdomu.
  • Parādību epiteti – kad redzam biezu miglu, dēvējam to par “pelēku segu”, uzsverot tās blīvumu un necaurredzamību.
  • Vēsturiskie epiteti – Aleksandrs Lielais, kur “Lielais” norāda uz viņa izcilajiem militārajiem un politiskajiem sasniegumiem.
  • Segvārdu epiteti – Anderson “The spider” Silva – leģendārs brazīliešu MMA cīkstonis ar segvārdu “Zirneklis” – savas izveicības dēļ.
  • Politiskie epiteti – žurnālists Kārlis Streips reiz ZZS nodēvēja par “maukām” – partiju, kuras politiķi ir pērkami un ietekmējami.
  • Ikdienišķie epiteti – kad redzi fantastisku saulrietu, nofočē to, ieposto un nodēvē par “jūrā grimstošu zelta gabaliņu”.
  • Lokālie epiteti – Parīze bieži tiek dēvēta par “gaismas pilsētu”, tādā veidā izceļot to kā izglītības, kultūras un ideju centru.
  • Dabas epiteti – lauvas bieži tiek dēvētas par “džungļu karaļiem” – jo tām ir dominants stāvoklis barības ķēdes hierarhijā.

Vēsturiskā izcelšanās

Vārds “epitets” cēlies no sengrieķu vārda ἐπίθετον, [epitheton] – “pielikums, klāt pievienojums”.

To pirmatnējais lietojums sakņojas dziļā senatnē – vēl pirms mūsu ēras. Sākotnēji šie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi galvenokārt tikuši izmantoti dzejā un mutvārdu stāstījumu tradīcijā – lai uzlabotu runas naratīvo plūsmu. Piemēram, sengrieķu literatūrā epiteti daudzskaitlīgi tika ietverti Homēra darbos, kas tapuši, aptuveni, 8. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Pēcāk, 4. gadsimtā pirms mūsu ēras, epitetus kā teicamu literāru paņēmienu savā traktātā “Retorika” apskatīja Aristotelis. Kaut arī nesniedzot skaidru definīciju, viņš iezīmēja, kādiem epitetiem vajadzētu būt un kā tos visefektīvāk izmantot. Laikam ejot, epitetu lietojums ir kļuvis vēl populārāks un plašāks – tie ir vispārizplatīti un svarīgi valodas elementi, ko izmantojam pat savā ikdienas komunikācijā.